22.marts – Pasaules Ūdens diena. Zināmais un nezināmais par ūdeni.

 

 

 

 Kas ir dzeramais ūdens.

 

  Ūdens attīrīšanas metodes pirmie ir pierakstījuši Ēģiptes iedzīvotāji. Šie pieraksti ir radušies jau 1500 gadus pirms mūsu ēras. Rakstos minētas biežāk sastopamās ūdens attīrīšanas metodes, tādas kā ūdens karsēšana virs atklātas uguns, sildīšana saulē vai sakarsēta dzelzs gabala iegremdēšana ūdenī. Vēl viena nereti sastopama attīrīšanas metode bija vāroša ūdens filtrēšana caur smiltīm un granti, kam sekoja ūdens atdzesēšana.

 

Mūsdienās ūdens attīrīšana ir daudz sarežģītāka un tā tiks apskatīta citās sadaļās.  

 

Cik daudz ūdens ir uz Zemes.

 

 

Apmēram 70% Zemes klāj ūdens. 97% no visa uz Zemes sastopamā ūdens ir sālsūdens. Sālsūdens sastāvā ir sāls un citas minerālvielas un cilvēki nedrīkst dzert šo ūdeni. Sāli var atdalīt, bet tas tomēr būs ļoti sarežģīts un dārgs attīrīšanas process.

2% no Zemes ūdens ir Ziemeļpola un Dienvidpola ledāji. Ledus ir sasalis saldūdens un teorētiski to varētu izkausēt un lietot uzturā, bet tas atrodas pārāk tālu no cilvēku apdzīvotajām vietām.

Mazāk nekā 1% no visa uz Zemes sastopamā ūdens ir saldūdens, ko mēs varam lietot uzturā. Saldūdeni mēs lietojam uzturā, to sildām un dzesējam, izmantojam rūpniecībā, transportā un daudzās citās nozarēs.

 

Ūdens sastāvs

 Viss dabā sastāv no atomiem. Atoms ir vismazākā elementa sastāvdaļā, kā piemēram, slāpeklis vai skābeklis. Atomi savienojas un izveido molekulas. Ūdens molekulā ir 3 atomi: 2 skābekļa atomi (H) un 1 slāpekļa atoms (O). Tāpēc ūdeni bieži sauc vienkārši par H₂O. Vienā ūdens pilienā ir miljardiem ūdens molekulu.

 

Kādas ir ūdens formas (agregātstāvokļi)

 

                       

                      ciets                                      šķidrs                                   gāzveida

Parasts dzeramais ūdens ir bez garšas, bez krāsas un bez smaržas. Ūdenim ir trīs formas jeb agregātstāvokļi: ciets (ledus), šķidrs vai gāzveida (tvaiks).

Ciets ūdens – ledus ir sasalis ūdens. Kad ūdens sasalst, tā molekulas atbīdās viena no otras, tāpēc ledus nav tik blīvs kā ūdens. Tas nozīmē, ka tikpat liela tilpuma ledus gabals būs vieglāks par ūdeni un ledus peldēs ūdenī. Ūdens sasalst pie 0⁰C (32⁰F).

Šķidrs ūdens ir slapjš un šķidrs. Ar šo ūdens agregātstāvokli mēs esam pazīstami visvairāk. Šķidro ūdens formu mēs izmantojam dažādos veidos, ieskaitot mazgāšanu un dzeršanu.

Ūdens kā tvaiki – ūdens gāzveida stāvoklis ir pastāvīgi mums visapkārt. To mēs nevaram saredzēt. Ūdeni vārot, tas pārvēršas no šķidrā gāzveida stāvoklī vai ūdens tvaikos. Kad ūdens tvaiki atdziest, mēs tos ieraugām kā mazu tvaika mākoni. Šis tvaika mākonītis ir miniatūrs debesīs redzamo mākoņu līdzinieks. Jūras līmenī ūdens gāzveida forma izveidojas pie 100⁰C (212⁰F).

Gaisā ūdens tvaiks pielīp sīkām putekļu daļiņām un pie siltām temperatūrām izveidojas lietus piles. Aukstā laikā tās sasalst un izveidojas sniegs vai krusa.

Kāds ir ūdens cikls?

  

Ūdens aprites cikls ir nepārtraukts cikls, kur ūdens iztvaiko, nokļūst gaisā un ir daļa no mākoņa, pēc tam nokrišņu veidā nokrīt uz zemes un tad atkal iztvaiko. Cikls atkārtojas nepārtraukti un nekad nebeidzas. Ūdens visu laiku ir kustībā un pāriet no šķidras uz gāzveida formu atkal un atkal.

Nokrišņi rada noteces, kas plūstot pa zemes virsmu piepilda ezerus un upes. Ūdens iesūcas zemē pa sīkām spraudziņām un papildina gruntī esošo ūdens nesējslāni. Šie apgabali parasti atrodas okeānu un citu lielu ūdens tilpņu tuvumā, kas ļauj ūdenim vairāk iztvaikot un veidot mākoņus. Mazāk nokrišņu ir tālāk no ūdens tilpnēm un tuvāk pie kalniem. Mākoņiem ceļoties pāri kalniem ūdens tvaiki kondensējas un veido nokrišņus vai sasalst. Tāpēc kalnu virsotnēs parasti ir sniegs.

Ūdens uz Zemes ir bijis jau miljoniem gadus un pateicoties ūdens ciklam tas nepārtraukti virzās no zemes uz debesīm un atpakaļ. Tas tikai atkal un atkal maina savu agregātstāvokli.    

 

Kā notiek ūdens attīrīšana.

Ūdens attīrīšanas rezultātā ūdens tiek attīrīts, lai tas būtu droši lietojams uzturā. Tā kā ūdens ir labs šķīdinātājs, tas pievelk dažāda veida dabīgos piesārņotājus. Dabā ūdens ne vienmēr ir pietiekoši tīrs dzeršanai. Kad 1850.gadā tika izgudrots mikroskops, pirmo reizi ūdenī ieraudzīja mikrobus. 1902.gadā Beļģija kļuva par pirmo valsti, kur sabiedriskajā ūdens apgādē ūdens attīrīšanai sāka izmantot hloru. Mūsdienās gandrīz visās pasaules pilsētās notiek dzeramā ūdens attīrīšana, kas ietver dezinfekciju ar hloru vai citām ķīmiskajām vielām, lai ūdenī likvidētu mikrobus.

Cēsīs ūdeni iegūst no artēziskajiem urbumiem, atdzelžo un dezinficē, ja tas ir nepieciešams. Ūdens kvalitāte tiek regulāri kontrolēta, lai droši varētu dzert nevārītu ūdeni no krāna.

Dzeramais ūdens no krāna- drošs, kvalitatīvs un garšīgs!

Kā zināms, rekomendējamais dzeramā ūdens patēriņš cilvēkam dienā vidēji ir 1,5-2 litri. Pēc statistikas datiem katrs 3 iedzīvotājs ikdienā lieto fasēto dzeramo ūdeni, tādējādi gada laikā par to vidēji patērējot 300 – 400 eur, vienlaikus saražojot ap 50kg plastmasas atkritumu.

Kāpēc vēl joprojām lielāka daļa iedzīvotāju ikdienā lieto fasēto ūdeni?

Latvija var lepoties ar lieliskas kvalitātes dzeramā ūdens krājumiem, kuri tiek ikdienu piegādāti patērētājiem ūdensvados. Tie ir pietiekami un droši izmantojami ikdienas uzturā, un salīdzinot ūdensvada ūdens cena Cēsīs ir 1,03 eur par kubikmetru ūdens. Tas nozīmē, ka 1 litrs dzeramā ūdens, kas tek pa krānu, maksā 0,001 EUR vai 0,1euro centi.

Ūdens uzskaites mērītājs mēra jūsu mājā ienākošā ūdens daudzumu. Jūs maksājat ūdensapgādes uzņēmumam par ūdens piegādi un attīrīšanu.

 

Interesanti fakti un ieteikumi ūdens taupīšanai.

Interesanti fakti.

  Ja nebūtu ūdens, Zeme izskatītos līdzīga Mēnesim

 Visām dzīvajām būtnēm nepieciešams ūdens. Cilvēks bez ēdiena var izdzīvot vairākas nedēļas, bet bez ūdens tikai dažas dienas.

 Mūsu asinīs ir līdz 83% ūdens, smadzenēs- 70% ūdens un plaušās – pat 90% ūdens. Kopumā cilvēka ķermenis satur 70% ūdens.

 Tomāts satur 95% ūdens, ābolā un ananasā ir 80% ūdens.

Ieteikumi ūdens taupīšanai.

Pārbaudiet mājās pilošus krānus. Tikai mazliet pilošs krāns var patērēt no ļoti daudz ūdens. Iedomājieties – 15 pilieni minūtē dienas laikā nelietderīgi patērējuši 13,6 l ūdens dienā, 95,3 l ūdens nedēļā un 408 l mēnesī un gadā tie jau ir 4896 l vai gandrīz 5 m³ nelietderīgi kanalizācijā aiztecējis ūdens!

Centieties dušā mazgāties ne ilgāk kā 5 minūtes, kad tiek izlietoti no 45 līdz 113 l ūdens!

Lietojiet ūdeni tikai tad, kad tas nepieciešams. Nekad neatstājiet neaizgrieztu ūdens krānu un vienmēr pārbaudiet klozetpodu, vai netek ūdens!