Par hidrantiem pilsētā.

Lāsītes, Liesmiņas un Hidrija piedzīvojumi.

Mājīgā, mazā pilsētiņā, vārdā Cēsis, dzīvoja trīs nešķirami draugi: ūdens pilīte Lāsīte, Liesmiņa – nerātnā uguns liesma, un Hidrijs, uzticamais ugunsdzēsības hidrants.
Lāsīte bija jautra ūdens pilīte, vienmēr mutuļojoša no entuziasma un gatava jauniem piedzīvojumiem. Savukārt, Liesmiņa bija nerātna maza uguntiņa, kurai ļoti patika dejot un spēlēties ar uguni, bet reizēm rotaļājoties aizrāvās par daudz. Hidrijs bija gudrs un uzticams ugunsdzēsības hidrants, kas vienmēr stāvēja stalts un spēcīgs uz ielu stūriem, gatavs palīdzēt ārkārtas situācijā.

Kādā saulainā rītā, kad trīs draugi pulcējās pie dzirkstoši zila dīķa, Lāsīte teica: “Man ir ideja, draugi! Dosimies šodien kopā piedzīvojumā!” Liesmiņas acīs iemirdzējās sajūsmā: “Piedzīvojums? Es piedalos!” Hidrijs pamāja ar galvu: “Es vienmēr esmu gatavs pievienoties piedzīvojumam, ja vien būsim drošībā.” Un tā trijotne devās piedzīvojumā cauri Cēsu pilsētai. Viņi izpētīja krāsainos dārzus, senatnīgo pili, vēroja bērnus, kas spēlējas ūdens strūklakās, un redzēja, kā cilvēki ar šļūtenēm laistīja savus ziedus. Lāsīte paskaidroja Liesmiņai, cik ūdens ir būtisks dzīvībai Cēsu pilsētā. Draugi nonāca līdz dārzam, kurā bija iedegts ugunskurs. Liesmiņa ķiķināja un teica: “Man ir lieliska ideja! Es jums varētu parādīt kā mēs spēlējamies ar uguni”. Liesmiņa aizrāvās par daudz, un ugunskurs uzliesmoja ar lielu liesmu. Liesmiņa saprata, ka vairs nespēj valdīt uguni, tāpēc sauca palīgā draugus.
Hidrijs un Lāsīte sāka darboties. Hidrijs izsauca ugunsdzēsējus, un viņi ātri pievienoja savas šļūtenes Hidrijam un Lāsīte pārvērtās lielā ūdens strūklā un kopā ar Hidriju nodzēsa liesmu.

Kopš tās dienas Lasīte, Liesmiņa un Hidrijs turpināja savus piedzīvojumus mīļajās Cēsīs, mācoties un augot kopā. Viņi kļuva par pilsētas dinamisku trio, atgādinot ikvienam, ka ūdens, uguns un atbildība var sadzīvot harmonijā, radot drošu un priecīgu vidi visiem Cēsu iedzīvotājiem.